4. novembrī ITI ar kolēģiem no Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūta un Lietišķo datorsistēmu institūtu organizēja darbnīcu pašvaldībām inovāciju modelēšanai SAM 5.1.1. programmas ietvaros. Kopējais klātienes un attālināto dalībnieku skaits bija aptuveni 45 personas (31 klātienē).

Zemāk apkopojam galvenās atziņas no modelēšanas sesijām un identificētos riskus.

Mobilitāte (Arnis Lektauers ITI)

Mobilitātes jomā galvenie izaicinājumi ir saistīti ar transporta pieejamības problēmām un būtiskām mobilitātes iespēju un kvalitātes atšķirībām pilsētās un lauku teritorijās, energoresursu cenu pieaugumu, neefektīviem un sadrumstalotiem mobilitātes vadības risinājumiem, datu trūkumu/pieejamību un to kvalitātes problēmām. Galvenais mērķis ir uzlabot reģionālās mobilitātes kvalitāti iedzīvotājiem un veicināt mobilitātes paradumu maiņu, attīstot klimatneitrālu un digitalizētu mobilitāti.

Piedāvātā inovācija ir “Reģionālās mobilitātes digitālais dvīnis”, kas nodrošinātu vienotu digitālo platformu iedzīvotājiem definētā mērķa sasniegšanai, ietverot šādus komponentus:

  • Multimodāla transporta ((adaptīvs) sabiedriskais transports (ieskaitot transportu pēc pieprasījuma, dinamisku maršrutu sabiedrisko transportu), mikromobilitāte, transporta koplietošana un kopā braukšana) plānošana un prognozēšana.
  • Viedā satiksmes organizācijas un drošības vadība (viedie luksofori, dinamiskās ceļa zīmes).

Kā galvenais projekta izdošanās rādītājs tiek piedāvāta mobilitātes un enerģijas produktivitātes (MEP) metrika, kas kā kvantitatīvs rādītājs ietver mobilitātes veidu enerģijas patēriņa intensitāti un mobilitātes izmaksas. Papildus tam, projekta īstenošanas gaitā kā pozitīvi efekti, taču precīzi grūti aprēķināmi, ir sagaidāmā ceļu satiksmes drošības, darba produktivitātes un datu izmantošanas efektivitātes uzlabošanās.

 Enerģētika (Jānis Kampars ITI, Pēteris Apse-Apsītis IEEI)

Galvenie izaicinājumi nozarē saistīti ar energoresursu cenu pieaugumu, neefektīvām un novecojušām ēku vadības sistēmām, datu trūkumu. Datu trūkums savukārt rezultējas bieži vien neizskaidrojamos energozudumos un ēku apsildē/elektroiekārtu darbībā pēc fiksēta grafika, ignorējot faktiskās izmaiņas pieprasījjumā. Galvenie mērķi ir efektīva iekārtu vadība un autonoma datu ievākšana, energoresursu patēriņa un izmaksu samazinājums, ēkas komforta rādītāju palielinājums (CO2, mitrums u.c.), CO2 izmešu samazinājums un atjaunīgo energoresursu plašāka izmantošana.

Piedāvātā inovācija ir “Viedā elektroenerģijas balansēšanas un zināšanu pārvaldības platforma”, kas nodrošinātu:

  • elektroenerģijas balansēšanu starp vairākām ēkām (energokopienas),
  • brīdinājumu nosūtīšanu par anomālu elektroenerģijas/siltumenerģijas patēriņu ēkas pārvaldnieka definēto kvotu pārsniegšanu,
  • elektroiekārtu izslēgšanu/ieslēgšanu, darba režīma maiņu atbilstoši optimālajam iekārtu darbības režīmam, ņemot vērā NordPool biržas cenu, saražoto elektroenerģiju,
  • apsildi ar siltumsūkni kā sekundāro apkures veido brīžos, kad izmaksas ir zemākas par primāro apkures veidu,
  • radiatoru regulāciju.

No tehniskā viedokļa platforma varētu nodrošināt gan elektroenerģijas izmaksu optimizāciju, gan arī apkures izmaksu samazinājumu, tomēr no rādītāju viedokļa būtu jāsaprot, kā šos abus var apvienot vienā projektā. Galvenais projekta izdošanās rādītājs būtu izmaksas salīdzināmajās cenās pie salīdzināmā patēriņa, jo no inovācijas neatkarīgu apstākļu dēļ mainās gan energoresursu cenas, gan arī elektroenerģijas/siltumenerģijas patēriņš (piemēram, bargāka ziema). Ja ministrija par rezultatīvo rādītāju uzskatītu arī klimatneitralitāti/energoneatkarību, varētu mērīt arī atjaunīgo energoresursu izmantošanas īpatsvara pieaugumu.

Drošība (Kārlis Berkolds LDI) 

Kā viena no galvenajām problēmām ir vandālisms un drošība publiskajās telpās, kā sabiedriskās labierīcības, bērnu rotaļu laukumi, skeitparki un citas. Lai gan ir izvietota ievērojama videonovērošanas infrastruktūra, tomēr darbinieku trūkuma dēļ, tā ir neefektīva. 

Līdz ar to galvenais mērķis ir atslogot policijas resursus no patrulēšanas un videonovērošanas, lai tie varētu reaģēt uz problēmas situācijām, izveidojot netiešu novērošanas sistēmu, kas balstās uz notikumu jeb potenciālo pārkāpumu atpazīšanu. Šādā veidā būtu iespējams arī veicināt pārkāpēju identificēšanu un potenciālo zaudējumu piedzīšanu.

Piedāvātā inovācija ir lietu interneta sistēma, kas izmanto vairākus dažāda veida sensorus, lai netieši uzraudzītu konkrētā publiskajā telpā notiekošo. Ar mašīnmācību sensoru dati tiek apstrādāti un detektēti notikumi, kas potenciāli varētu būt drošības vai vandālisma gadījumi. Piemēram, stikla plīšana, bļaustīšanās, triecieni. Sensori tiktu izvietot attiecīgajā publiskajā telpā, vai iestrādāti, kādos objektos.
Ja sistēma atpazīst potenciālu drošības situāciju, par to tiktu nodota ziņa pašvaldības policijai, lai varētu nosūtīt patruļu, vai pievērstu uzmanību konkrētām videonovērošanas kamerām. Arī pašu videonovērošanas plūsmu varētu papildināt ar notikumu atpazīšanas sistēmu.

Kā galvenie izdošanās rādītāji būtu, pašvaldības noziedzības statistika, remontdarbu un uzturēšanās tāmes, samazināts vakanču daudzums kārtības sargiem, Identificēti pārkāpēji un piedzītas atlīdzības.

Papildus tika apspriesta arī gājēju drošības nodrošināšana pie skolām. Kam varētu pielietot risinājumu kombināciju ar viedajām ceļa zīmēm, projekcijām uz ceļa braucamās daļas un noteikumus pārkāpušo automašīnu numuru publicēšanu. Uzlabojumus būtu iespējams novērtēt, salīdzinot cietušo skaitu un to radītās izmaksas,

Būtiskas izmaksas pašvaldībai rada lauku ceļu uzturēšana, kur bojājumus rada automašīnu masas pārsniegšana. Šajā gadījumā inovācija būtu sensoru sistēmas ierīkošana uz ceļa vai netiešas sistēmas ierīkošana ceļa malā, kas varētu noteikt mašīnas svaru, tās veidu un numura zīmi. Tādējādi samazinot pārkāpumu skaitu un remontdarbu biežumu un izmaksas.

Robotika (Rūdolfs Rumba LDI)

Robotika ir salīdzinoši jauna tēma pašvaldību pielietojumiem un tā bieži vien tiek jaukta ar elektroniku un sensoriem, lai gan galvenā robotikas vērtība ir tieši spēja izdarīt darbu.

Lai īstenotu robotikas risinājumu:

  • Darbu jāspēj mehanizēt - parasti risinājumi tam jau ir
  • Darbu jāspēj automatizēt - vienkāršojot uzdevumu, izvairoties no bīstamībām un izvedidojot iespēju attālināti vadīt.
  • Robota veicamajam darbam jābūt regulāram un darbināmam visu gadu.

Lai izstrādātu robotikas risinājumu, nepieciešams būtisks finansiāls resurss tikai izstrādē, tāpēc izstrādājamām iekārtām jābūt vairākām vai ar būtisku pievienoto vērtību. Būtiska pievienotā vērtība ir maz ticams scenārijs, jo tirgū šīs pozīcijas parasti tiek jau aizpildītas.

Darbnīcā tika apspriesta fiziska iekārta - komunālā darba veikšanas robots, kas vasarā spētu vākt jūras izskalotās zāles no pludmalēm, slaucīt ietves; rudenī vākt nokritušās lapas no ietvēm un parkos un ziemā tīrīt sniegu.

Tādā veidā robots atslogotu komunalā servisa darbu, taču pašvaldībām, bez saviem komunālajiem servisiem, visi apkopšanas darbi ir iepirkuma ceļā iegūts izpildītājs. Šādām pašvaldībām robota iegāde radītu iespēju vienkāršākos darbu automatizēt pašiem. Potenciāli samazinot izdevumus noņemot darbu komunālajam ārpakalpojumam, tā vietā uzturot un apkalpojot robotu parku.

 

Nepieciešams padziļinātāk un individuālāk runāt ar pašvaldībām, kādiem uzdevumiem tiek tērēti pašvaldīás līdzekļi un kurus no darbiem būtu iespējams automatizēt, dažādojot RTU robotizācijas piedāvājumu.

Robotu galvenās vērtības ir:

  • spēja monotoni veikt darbus dienu no dienas bez atpūtas; 
  • veikt darbus bīstamās vietās;
  • kā arī ievākt objektīvus datus, piemēram par neatļauti nogāztiem kokiem regulāri apsekojot; par neatļauti izgāztiem atkritumiem, apsekojot ūdensgultnes;

Noteikti ceram uz papildus sarunām, lai saprastu komunālā robota reālo finansiālo ieguvumu kādā konkrētā pielietojumā; kā arī uz citu automatizētu risiniājumu ieteikumiem.

Riski

Riski lielā mērā ir kopīgi vairumam realizējamo inovāciju SAM 5.1.1. programmas ietvaros:

  • klientu skaita izmaiņas ārēju apstākļu rezultātā un vāja klientu skaita korelācija ar pakalpojuma izmaksām,
  • normatīvo aktu izmaiņas,
  • resursu cenas,
  • iepirkuma procedūra inovācijas ieviesēja piesaistīšanai,
  • inovācijas izvērtējums (kā objektīvi izvērtēt? kā pārliecināties, ka Latvijā nekur nav ieviests?),
  • nepietiekams finansējums,
  • esošās infrastruktūras nepiemērotība inovācijai,
  • cilvēciskais faktors risinājuma validācijas laikā pēc projekta beigām (nevēlas izmantot, nemaina vecos paradumus, pretdarbojas risinājumam),
  • ne visās jomās ir adekvāti prasīt vismaz 10% samazinājumu, pie tam nacionālā mērogā lomu spēlētu arī risinājuma mērogojamība citās pašvaldībās un kopējais ietaupījums EUR apmērā,
  • datu pieejamība (piemēram, ne līdz galam sakārtoti GDPR piemērošanas jautājumi Latvijā un privāto uzņēmumu nevēlēšanās atvērt mobilitātes datus sabiedrības interesēs).