Mūsdienu informācijas sistēmas, kuras izmanto digitālie uzņēmumi, ir nepieciešams pielāgot dažādām izpildes un izmantošanas vidēm un tām ir raksturīgas paaugstinātas prasības mērogojamībai, pieejamībai un citām nefunkcionālajām prasībām. Spējīgas sistēmas ir informācijas sistēmu veids, kas pielāgojas to izpildes un izmantošanas kontekstam un spēj nodrošināt augstu izpildes rādītāju sasniegšanu dažādās vidēs un mainīgos apstākļos. CDD metodoloģija ir spējīgu informācijas sistēmu izstrādes metodoloģija. Metodoloģiju veido izstrādes process, izstrādes un izpildes vide un spējīgu sistēmu izstrādes zināšanu bāze.
Spējīgu sistēmu izstrādes metodoloģiju veido:
- Metodoloģijas apraksts;
- Izstrādes vide;
- Metodoloģijas izmantošanas zinātība.
Metodoloģijas apraksts ir publiski pieejams tās tīmekļa vietnē http://caas-project.eu/getting-started/. Izstrādes vide ir izstrādāta, izmantojot atklātā pirmkoda tehnoloģijas. Tās apraksts ir pieejams http://caas-project.eu/tool-support/. RTU nodrošina piekļuvi videi SaaS veidā, un piekļuve testa videi ir jāpieprasa http://cdd.vitk.lv/. Metodoloģijas izmantošanas un spējīgu sistēmu izstrādes zinātību nodrošina RTU speciālisti sadarbībā ar partneriem.
CDD metodoloģija (1. att.) sniedz vadlīnijas spējīgu informācijas sistēmu izstrādei. Tās svarīgākās iezīmes ir:
- Uzņēmuma modelēšanas fāze, kas apkopo informācijas sistēmas izstrādes prasību specificēšanai nepieciešamo informāciju un ļauj digitālo uzņēmumu darbiniekiem tieši iesaistīties informācijas sistēmas izstrādē;
- Projektēšanas fāze, kuras laikā, izmantojot uzkrātās zināšanas, tiek izveidots spējīgas sistēmas modelis;
- Izpildes fāze, kuras laikā sistēma tiek darbināta, apkopojot izpildes rādītājus un pielāgojot sistēmu izmaiņām izpildes vidē;
- Atgriezeniskās saite, kuras laikā tiek apkopotas zināšanas un pieprasītas izmaiņās sistēmas projektējumā, kuras nav iespējams ieviest tieši izpildes laikā;
- Repozitorijs, kurā tiek formalizētā veidā uzkrātas zināšanas par spējīgu sistēmu izstrādi un izpildi.
Būtiska metodoloģijas iezīme ir, ka tā galveno vērtību pievērš no konteksta atkarīgo, pielāgošanas un lēmumu pieņemšanas komponentu izstrādei, bet tradicionālo sistēmas komponentu izstrādi var veikt atbilstoši uzņēmumā pieņemtajai praksei.
