Mērāmais atribūts – zemas granularitātes dati, kuru pieejamību nodrošina konteksta datu devēji (piem., servera CPU, RAM noslodze)
Konteksta elements – augstas granularitātes dati, iegūts no viena vai vairāku mērāmo atribūtu apvienojuma un to vērtību interpretācijas (piem., servera noslodze ir “augsta”)
Pielāgojums – platformas inicializēts pielāgojums, kurš tiek izsaukts, lai veiktu noteiktas darbības saistītajās sistēmās (piem., mērogot sistēmu, replicēt datus)
Trigeris – nosacījums, pie kura tiek iestartēts pielāgojums (piem., ja servera noslodze == “augsta”, iestartēt papildus serveri)
Atslēga – nosaka, cik bieži var tikt iestartēts pielāgojums, balstoties uz vieniem un tiem pašiem ieejas datiem (piem., neveikt mērogošanu uz augšu pie augstas noslodzes vienam un tam pašam serverim biežāk kā reizi 5 minūtēs)
Entītija – Konkrētajam problēmapgabalam piederoša entītija, kura ir tiešā vai netiešā veidā saistīta ar mērāmajiem atribūtiem, konteksta elementiem un pielāgojumiem, entītijas savieno saites (piem., serveris <-> datu centrs)
Entītijas instances – entītijas iespējamās vērtības (piem., serveris = [serv1,serv2], datu centrs=[dc1,dc2])
Entītiju saišu instances – nosaka, kuras entītiju instances ir saistītas (piem., serv1<->dc1, serv2<->dc2)
