Pētījums IWiRoM: An Intelligent Winter Road Maintenance Information System, Janis Grabis, Janis Kampars, Liva Deksne, Krisjanis Pinka, Martins Zviedris ir publicēts Joint Proceedings of RCIS 2022 Workshops and Research Projects Track co-located with the 16th International Conference on Research Challenges in Information Science (RCIS 2022) Barcelona, Spain, May 17-20, 2022.
Katedras docente un vadošā pētniece Rūta Pirta-Dreimane apmeklē Melnkalnes universitāti pieredzes apmaiņas nolūkos. Vizītē VITK pārstāve tikās ar Tehnoloģiju fakultātes dekāna vietnieku pētniecības un inovāciju jomā, studiju programmas “Informācijas tehnoloģija” direktoru, kā arī ar citiem fakultātes mācībspēkiem.
VITK docente uzstājās ar prezentāciju studentiem “Uzņēmumu arhitektūra: teorija un prakse”.
Vizītes laikā pārrunātas katras institūcijas izmantotās mācību metodes, pētniecības aktivitātes un potenciālā nākotnes sadarbība.
Vizīte īstenota ERASMUS + programmas ietvaros.
Galerija
Katedras zinātniskais asistents Guntis Mosāns prezentēja projekta "Resurstaupīgi skaitļošanas uzdevumu optimizācijas risinājumi" rezultātus "ReCoTOS: A Platform for Resource-sparing Computing Task Optimization", 17. starptautiskajā programmatūras inženierijas jauno pieeju novērtēšanas konferencē ENASE 2022.
ENASE_2022_11.pdf
 
Galerija
Katedras zinātniskais asistents prezentē promocijas darba "Autonomas lēmumpieņemšanas algoritmu modularizēta implementācija uzņēmuma resursu plānošanas sistēmas" rezultātus "Integration of the Autonomous Open Data Prediction Framework in ERP Systems" ar mutisku prezentāciju.
Peksa, J. and Grabis, J. (2022). Integration of the Autonomous Open Data Prediction Framework in ERP Systems. In Proceedings of the 24th International Conference on Enterprise Information Systems - Volume 1: ICEIS, ISBN 978-989-758-569-2; ISSN 2184-4992, pages 251-258. DOI: 10.5220/0011081300003179
 
https://www.scitepress.org/ProceedingsDetails.aspx?ID=BccpLNyJYQ0=&…
 
 
Galerija
2022. gada 29. aprīlī 10.00. - 14.00 norisināsies Rīgas Tehniskās universitātes 63. Studentu zinātniski tehniskā konference. Zemāk skatāma konferences programma. 
 
Laiks
Students
Tēma
10:00 – 10:05
Konferences atklāšana
Zunda krastmala 10 – 103.kabinets + MS Teams (Teams saite)  
10:05-10:40
Konferences plenārruna – asoc. prof. Arnis Lektaurers “Digitālā dvīņa koncepcija: teorija un prakse”
Zunda krastmala 10 – 103.kabinets + MS Teams  (Teams saite)
Mašīnmācīšanās un lielo datu tehnoloģijas (vada – asoc. prof. Inese Poļaka)
Zunda krastmala 10 – 506.kabinets + MS Teams  (Teams saite)
10:45 – 11:00
Linda Juta Aksjonova
“Maršrutu plānošanas algoritmu salīdzinoša analīze multimodāliem mobilitātes pakalpojumiem”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Arnis Lektauers
11:00 – 11:15
Reinis Sandors
“WebGL un WebGPU programmsaskarņu integrācija 3D analīzei un vizualizācijai tīmeklī”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Arnis Lektauers
11:15 – 11:30
Stepans Serga
“Bibliotēkas Manim pielietošanas iespēju pētījums matemātisku algoritmu uztveres efektivitātes palielināšanai”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Pāvels Osipovs
11.30 – 11.45
Markuss Siksna
“Mašīnmācīšanās metožu pielietošana ūdens piesārņojuma noteikšanai”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Sergejs Paršutins
11.45 – 12.00
Vladislavs Perkaņuks
“Porainā anodētā alumīnija oksīda optisko sensoru substrāta izgatavošanas procesu automatizācijas izstrāde”
Zinātniskie vadītāji: Dr.sc.ing. Inese Poļaka, Dr.phys.ing. Juris Prikulis
12.00 – 12.30
Pārtraukums
12:30 - 12:45
Andrejs Lipskis
“Dažāda algoritmu vizualizācijas sistēmas izveide”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Pāvels Osipovs
12:45 -  13:00
Artjoms Galaktionovs
“Blokķēdes sistēmas izmantošana, perspektīvas un iespējas”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Pāvels Osipovs
13:00 - 13:15
Mihails Korčevskis
“Notikumu žurnāla pielietojums uzņēmuma biznesa procesu analīzē”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Jeļena Pečerska
13:15- 13:30
Gļebs Grigorjevs
“Piegādes ķēdes spēles “ECLIPS”  tīmekļa versijas izstrāde ar JavaScript līdzekļiem”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Jana Bikovska
13:30 – 13:45
Arta Ģigule
“Ciparu vadības paneļa izstrāde izglītojamo snieguma pārraudzīšanai pieaugušo izglītībā”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Jana Bikovska
13:45 - 14:00
Niklāvs Bērziņš
“Datu adapteru izstrāde temporāliem un telpiskiem datiem ceļu uzturēšanas jomā”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Jānis Grabis
14:00 -14.15
Maksims Žaļins
“Blokķēžu tehnoloģiju pielietošanas iespēju izpēte un analīze datoru spēlēs”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Sergejs Paršutins
Digitalizācija un kiberdrošība (vada – docente R.Pirta Dreimane)
Zunda krastmala 10 – 505.kabinets + MS Teams  (Teams saite)
10:45 - 11:00
Gundega Līcīte
“Audio un video platformu testēšanas metožu un rīku izvērtējums”
Zinātniskais vadītājs: Mg.sc.ing, Lauma Jokste
11:00 - 11:15
Imants Lizinskis
“Tīmekļa satura vadības sistēmu attīstības iespēju un tendenču salīdzinoša analīze”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Arnis Lektauers
11:15 - 11:30
Nikita Petrovs
“Mākoņpakalpojumu lietojums video satura analīzē”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Arnis Lektauers
11:30 - 11:45
Stanislavs Kirvels
“Algoritmu izmantošana lietotāju prasību un vajadzību analīzē tiem piemērotu datoru komplektācijā”
Zinātniskais vadītājs: Mg.sc.ing. Alberts Pumpurs
11:45 - 12:00
Vladislavs Kirvels
“Pūļpakalpojuma atbalsta tehnoloģijas kā iespēja uzlabot idiomu tulkošanas kvalitāti”
Zinātniskais vadītājs: Mg.sc.ing. Alberts Pumpurs
12.00 – 12.30
Pārtraukums
12:30 - 12:45
Māris Gudris
“Kiberdrošības pieejas izstrāde sensitīvās video informācijas aizsardzībai”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Andrejs Romānovs
12:45 -  13:00
Jānis Jēkabs Ivdris
“Darbinieku kibedrošības kompetences celšana digitālos uzņēmumos”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Andrejs Romānovs
13:00 - 13:15
Jānis Droiskis
“Nulle uzticības drošības politikas izveide un implementēšana”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Andrejs Romānovs
13:15- 13:30
Ariadna Ivanova
“Uz lietu interneta balstītas kiberdrošības pieejas izstrāde digitālajās piegādes ķēdēs”
Zinātniskais vadītājs: Mg. sc.ing Heinrihs Kristians Skrodelis
13:30 – 13:45
Dāvis Stērninieks
“Kiberdrošības politikas izstrāde izglītības iestādei”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Andrejs Romānovs
13:45 - 14:00
Hugo Verners Leinerts
“Modernas kiberhigiēnas pieejas izstrāde”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Andrejs Romānovs
14:00 – 14:15
Ņikita Dzērvāns
“FLUTTER satvara eksperimentālā izpēte starpplatformu lietotņu izstrādei”
Zinātniskais vadītājs: Dr.sc.ing. Arnis Lektauers
 
Galerija
1. aprīlī plkst 16:15 notiks Informācijas tehnoloģijas institūta zinātniskais seminārs Zunda krastmalā 10-531. Darba kartībā Evitas Roponenas prezentācija par “Uz mašīnmācīšanos balstītas tīkla trafika analīzes metodoloģijas izstrāde” .
 
Photo by Marius Masalar on Unsplash
Galerija
Valsts pētījumu programmas projekta ARTSS laikā izstrādātā noturīgu servisu projektēšanas metodes, tās lietojums un rīki ir aprakstīti krājumā Karagiannis, D., Lee, M., Hinkelmann, K., Utz, W. (eds) Domain-Specific Conceptual Modeling, kurā ir apkopoti aktuālie pētījumi par domēnam specifiskām modelēšanas valodām.
Grabis, J., Deksne, L., Roponena, E., Stirna, J. (2022). A Capability-Based Method for Modeling Resilient Data Ecosystems. In: Karagiannis, D., Lee, M., Hinkelmann, K., Utz, W. (eds) Domain-Specific Conceptual Modeling. Springer, Cham. https://doi.org/10.1007/978-3-030-93547-4_15
Galerija
2022. gada 23. martā notika "Accenture" vieslekcija  "Introduction to Visual Programming in Cloud Integration for worldwide enterprise" , kurā studenti iepazina API virzītas izstrādes iespējas ar "MuleSoft" iespējām.
Galerija
Studiju kursā "Informācijas tehnoloģijas projektu plānošana (studiju projekts)" studenti rudens semestra laikā izstradāja IT risinājumu piedāvājumus.
Šī studiju kursa ietvaros studenti komandās izstrādā IT risinājumu izstrādes projektu piedāvājumus, gatavojot gan piedāvājuma dokumentāciju, gan trenējot pārdošanas prasmes. Tāpat tiek imitēti konkurences apstākļi, jo vairākas komandas izstrādā piedāvājumu vienai un tai pašai tēmai, tādejādi sacenšoties par to, lai tieši viņu piedāvājums būtu labāks kā konkurentiem un klientam pievilcīgāks.
Studiju projekti tiek izstrādāti, sekojot spējās pieejas Scrum satvaram, organizējot piedāvājumu izstrādi sprintos, veidojot regulārus nodevumus, saņemot regulāru atgriezenisko saiti, realizējot sprintu retrospekcijas, kā arī katru nodarbību sākot ar Daily Scrum sanāksmi, kurā studenti izstāsta par projekta progresu un identificētajām problēmas.
Studenti izstrādāja piedāvājumus tēmām, kurās tiek risinātas mūsdienās aktuālas problēmas, un kurās ietverta vajadzība ieviest un izmantot "lietu internetu" (Internet of Things):
Viedā atkritumu izvešanas pārvaldības sistēma Latvijas pašvaldībai
Infekciju drošas darba vides monitoringa sistēma Rīgas Tehniskajai universitātei
Semestra laikā studentus konsultēja "Accenture Baltics" eksperti Agris Šnepsts, Anna Zabolotska, Kaspars Lakševics,  Andrejs Ivanovs un Jekaterina Majevska.
Kursa noslēgumā studenti prezentēja izstrādātos IT risinājumu piedāvājumus žūrijai, kuru pārstāvēja IT nozares eksperti: Atis Kaksis (Accenture Baltics), Aivis Students (Latvenergo) un Gatis Graubiņš (Luminor). Žūrija noklausījās piecu studentu komandu projektu piedāvājumus, uzdeva daudz studentiem izaicinošus jautājumus un vērtēja studentu piedāvājumus un pārdošanas prasmes. Šogad žūrija visaugstāk novērtēja komandu JIVA Group, kuras sastāvā ir Jānis Maļinovskis, Vladimirs Anufrijevs, Mārtiņš Runkulis un Inese Gaile. Komanda saņēma "Accenture Baltics" piešķirto naudas balvu 800 EUR apmērā.
Noslēdzoties studiju kursam, studenti ļoti atzinīgi vērtēja industrijas ekspertu iesaisti gan studiju projektu izstrādes procesā, gan gala aizstāvēšanā, jo tas ļauj šo studiju kursu pietuvināt reālā IT darba tirgus apstākļiem un daudz ko iemācīties.
Īpašs paldies par atbalstu kursa realizācijā uzņēmumam "Accenture Baltics", konsultantiem, žūrijai un vieslektoriem!
Atbildīgais pasniedzējs: Lektore Lauma Jokste
Galerija
2021. gada 7. decembrī studiju kursā Uzņēmuma infomācijas tehnoloģija notika "SAP Latvija" pārstāvju vieslekcija, kurā pārrunāja jautājumus par SAP informācijas sistēmu ieviešanu uzņēmumos, digitalizāciju un aktuālajām tendencēm ERP sistēmu attīstībā.
