J. Grabis (2020), Lielo un atvērto datu tehnoloģijas: viedvalsts attīstības virzītājspēks, Latvija ceļā uz viedvalsti. Izglītības, zinātnes un tehnoloģiju sintēze (forums) (2018 : Rīga, Latvija), Rīga : LU Akadēmiskais apgāds
Viens no 20. gadsimta 90. gadu aktuālākajiem vārdiem informācijas tehnoloģijā bija biznesa procesu reinženierija, kas bija iespējama, pateicoties jaunākajām tehnoloģijām – personālajiem datoriem, internetam un daudzlietotāju sistēmām. Pašreizējais modes kliedziens ir digitālā transformācija, kas nozīmē plašu informācijas tehnoloģiju ienākšanu visās dzīves jomās. Piemērām, Latvijas Universitātē ir rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos, un Rīgas Tehniskajā universitātē digitalizācija ir kļuvusi par vienu no universitātes attīstības stratēģijas horizontālajām prioritātēm. Digitālās transformācijas pazīstamākās tehnoloģijas ir mākoņdatošana, blokķēdes, lietiskais internets, paplašinātā realitāte un, protams, arī lielo datu tehnoloģijas.
Digitālā transformācija daudziem uzņēmumiem ir ļāvusi gūt milzīgu peļņu, bet sabiedrībai kopumā tā rada arī vairākus jaunus izaicinājumus. Roboti draud aizstāt cilvēkus viņu darba vietās. Pēc vienas prognozes, 73% pavāru vairs nebūs nepieciešami, bet citi mierina, ka viņiem būs iespējas veikt augstākas pievienotās vērtības darbus. Atkarība no informācijas tehnoloģijām rada kiberdrošības apdraudējumus. Viens no blokķēžu izmantošanas iemesliem ir savstarpējās uzticēšanās veicināšana dalītās sistēmās, bet 2017. gada jūlijā “Ethereum” tīklam tika nozagtas monētas 13,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Mūsu ikdienā izmantotie informācijas tehnoloģijas risinājumi, piemēram, tīmekļa meklēšanas programmas, rekomendāciju sistēmas un sociālo tīklu kvalitāte, ir tieši atkarīgi no mūsu vēlmes dalīties ar saviem personīgajiem datiem. Daloties ar datiem, mēs radām drošības apdraudējumus, piemēram, sociālajos tīklos izplatītas ir identitātes zādzības. Tomēr arī sabiedrība kopumā var daudz iegūt no jauno tehnoloģiju izmantošanas. Ļoti plaši izplatīta ir sociālo tīklu saziņas iespēju un attēlu apstrādes izmantošana, lai iegūtu informāciju, sniedzot palīdzību ārkārtas situācijās.
Racionāla un efektīva digitālo tehnoloģiju izmantošana paver iespējas padarīt efektīvākās arī valsts pārvaldes funkcijas un risināt sabiedriski nozīmīgas problēmas. IV Pasaules latviešu zinātnieku kongresā tika izvirzīta tēze par nepieciešamību Latvijai kļūt par viedvalsti. Čārlzs Levi un Deivids Vongs 2014. gadā teica, ka vieda sabiedrība veiksmīgi izmanto digitālās tehnoloģijas un tīklā savienotas viedierīces, lai uzlabotu cilvēku dzīvi.Citi autori uzskata, ka viedvalsts interpretācijās tiek pārspīlēta tehnoloģiju nozīme. Vispārīgāka viedvalsts definīcija ir “vieda sabiedrība ir tāda, kas rada un izmanto zināšanas, lai būtu sekmīgāka” (Šarls Līdbīters). Šajā rakstā viedvalsts interpretēta šaurākā, datu pieejamības kontekstā. Viedvalstī katram tās pilsonim ir pieejama informācija un spējas (prasmes un tehnoloģijas), kas nepieciešamas, lai varētu pamatoti pieņemt viņam svarīgus lēmumus. Valsts un sabiedrības uzdevums ir padarīt šos informācijas resursus plaši pieejamus, un katra indivīda personīgā izvēle ir to izmantošana vai neizmantošana.
(PDF)
